Smēķēšanas aizliegums sabiedriskās vietās ir noteikts federālā līmenī. Šādas vietas ietver koplietošanas telpas daudzdzīvokļu ēkās.
Taču ne visi iedzīvotāji ir gatavi ievērot likuma prasības. Kamēr apzinīgi pilsoņi smēķē savos dzīvokļos, neapzinīgie iedzīvotāji dod priekšroku smēķēšanai kāpņu telpā, radot neērtības saviem kaimiņiem.
Kur var smēķēt daudzdzīvokļu mājā?
2013. gada 23. februāra federālais likums 15-FZ ir izstrādāts, lai aizsargātu pilsoņu veselību no tabakas dūmu ietekmes un regulē tabakas un tabakas izstrādājumu lietošanu. Smēķēšanas likuma 12. pantā ir uzskaitītas telpas, objekti un zonas, kurās aizliegts smēķēt tabaku saturošus izstrādājumus. Saskaņā ar likuma 15-FZ 1. daļas 10. pantu smēķēšana ir aizliegta liftos un citās daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpās. Likumā nav noteiktas vietas, kur atļauts smēķēt, taču, pamatojoties uz aizliegto vietu sarakstu, varam secināt, ka smēķēšana daudzdzīvokļu mājā ir atļauta:
- dzīvoklī, uz dzīvokļa balkona;
- īpaši paredzētās smēķēšanas vietās.
Vai ir iespējams smēķēt ieejā vai tās tuvumā?
Tieša atsauce uz smēķēšanas aizliegumu ieejās ir ietverta 15-FZ, jo ieeja ir publiska telpa. Bet likumā nekas nav teikts par to, vai drīkst smēķēt nevis mājas ieejā, bet tās tuvumā. Tas ir, tieša aizlieguma nav, bet tikai tad, ja smēķēšanai izvēlētā vieta pie ieejas neietilpst rotaļu laukumā, izglītības, sporta vai medicīnas iestādes teritorijā.
Ir viena svarīga nianse. Likums paredz subjektiem tiesības atsevišķās vietās patstāvīgi noteikt tabakas izstrādājumu lietošanas ierobežojumus. Dažu reģionu varas iestādes izmantoja šīs tiesības un noteica aizliegumu smēķēt tuvāk par 15 metriem no ieejas.
Vai ir iespējams smēķēt elektroniskās cigaretes un IQOS?
Līdz šim likumdošanas ierobežojumi attiecas tikai uz izstrādājumiem, kas satur tabaku un tās atvasinājumus. Mūsdienu modernajā IQOS tiek izmantotas presētas tabakas nūjas, tāpēc smēķēšanas sistēma tiek klasificēta kā tabakas izstrādājums un ir aizliegta. Elektronisko cigarešu šķidrums nesatur tabaku, kas nozīmē, ka ierobežojumi uz šiem sīkrīkiem neattiecas.
Tāpēc jūs varat tikai lūgt savu kaimiņu nesmēķēt elektroniskās cigaretes ieejā, jo viņam to nevarēs aizliegt ar likumu.
Vai ieejā ir iespējams pīpēt ūdenspīpi?
Grūti iedomāties ūdenspīpes pīpēšanu uz daudzdzīvokļu mājas kāpnes. Bet, ja kāds no iedzīvotājiem nāk klajā ar šādu ideju, jāatceras, ka šādas darbības likumība ir tieši atkarīga no kūpināšanas maisījuma sastāva. Tabakas klātbūtne maisījumā nekavējoties pārnes ūdenspīpes smēķēšanu ieejā uz administratīvo pārkāpumu kategoriju. Ja maisījumā nav tabakas, tad ūdenspīpes smēķēšana uz kāpnēm ar likumu nav aizliegta.
Kad var sūdzēties par kaimiņu par smēķēšanu ieejā?
Cīnīties ar kaimiņiem, kuri smēķē ieejā, ir ne tikai visu mājas iedzīvotāju tiesības, bet arī pienākums. Tādā veidā viņi aizsargā savu un citu cilvēku veselību, tostarp bērnu, kas dzīvo viņu tuvumā. Ja kāds no kaimiņiem ieejā smēķē, liekot citiem ieelpot kaitīgos tabakas dūmus, nereaģē uz lūgumiem un neveic pārrunas, tad labākais, ko var darīt, ir vērsties ar sūdzību attiecīgajās iestādēs.
Kur sūdzēties, ja ieejā smēķē?
Ir vairākas iestādes, kur var sazināties, ja mājas iedzīvotāji smēķē ieejā. Viena iespēja ir izsaukt policiju. Jūs varat arī sūdzēties vietējam policistam. Nopietnāks solis būtu sazināties ar prokuratūru.
Vispasaulīgākā iespēja ir iesniegt prasību tiesā. Šajā gadījumā, ja ir pierādījumi par kaitējumu, jūs varat paļauties uz to, ka likumpārkāpējam ne tikai tiks uzlikts naudas sods, bet arī tiks atlīdzināts nodarītais kaitējums.
Kā uzrakstīt pieteikumu?
Pieteikums ir uzrakstīts jebkurā formā, taču joprojām ir jāievēro daži sastādīšanas noteikumi un jānorāda šādi dati:
- kam pieteikums ir adresēts;
- Pieteikuma iesniedzēja pilns vārds un kontaktinformācija;
- pārkāpuma būtība (vēlams ar atsauci uz attiecīgo likuma pantu);
- neērtības, ko piedzīvo mājas iedzīvotāji kaimiņu smēķēšanas dēļ;
- faktiski lūgums veikt izmeklēšanu un saukt likumpārkāpēju pie atbildības.
Papildus jāpievieno pieejamie pārkāpuma pierādījumi, kā arī jāuzskaita, kādi pasākumi jau ir veikti problēmas risināšanai (piemēram, sarunas ar smēķētāju, iedzīvotāju kopsapulce u.c.). Jo detalizētāks paziņojums, jo ātrāk tiks veiktas darbības.
Kā pierādīt smēķētāja vainu?
Pirms vērsties attiecīgajās iestādēs ar sūdzību, ir jāsavāc pierādījumi, ka kaimiņš smēķē uz kāpnes. Apstiprinājums var būt:
- liecinieku liecības gan no paša iesniedzēja, gan citu mājas iedzīvotāju;
- kāda no kaimiņiem uzņemtās fotogrāfijas vai videomateriāli;
- ieraksti no ieejā uzstādītajām videonovērošanas kamerām.
Nepārliecinošs pierādījums būs pārkāpumu fiksējušā vietējā policista slēdziens, taču organizēt šādu pasākumu ir diezgan sarežģīti.
Kā tiek izskatīts pieteikums?
Policijā saņemtā sūdzība par smēķēšanu ieejā jāreģistrē trīs dienu laikā. Pēc tam darbiniekiem ir 30 dienas, lai pārbaudītu pieteikumā norādītos faktus un pierādījumus. Ja pārbaudē tiek konstatēts pārkāpums, tad saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 23.3 pantu rajona policijas darbinieks ierosina administratīvā pārkāpuma lietvedību.
Ja 30 dienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas policija nav veikusi nekādas darbības un nepaziņoja iesniedzējam par pārbaudes rezultātiem un par iesniegumu pieņemto lēmumu, Jūs varat vērsties ar sūdzību prokuratūrā.
Atbildība par smēķēšanu ieejā
Saskaņā ar likumu atbildība par smēķēšanu nepareizā vietā var būt:
- administratīvā (regulē Administratīvais kodekss);
- disciplināri (attiecībā uz darbiniekiem, kuri pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu darba vietā);
- civiltiesības (ja smēķēšanas dēļ nodarīts kaitējums cilvēku veselībai).
Sodu par smēķēšanu dzīvojamās mājas ieejā nosaka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 6.24 pants. Sods par smēķēšanu dzīvojamās ēkas ieejā ir 6,5–19,5 USD.
Ko darīt, ja smēķē nevis dzīvokļa īpašnieks, bet gan īrnieks?
Bieži gadās situācijas, kad uz kāpnes smēķē nevis īpašuma īpašnieks, bet gan dzīvokļa īrētājs. Īrnieki rūpējas par savu īrēto īpašumu, jo vairumā gadījumu viņiem būs jāmaksā no savas kabatas par īpašuma bojājumiem. Taču labas attiecības ar kaimiņiem vai ieejas stāvoklis viņus uztrauc daudz mazāk. Tāpēc ne vienmēr ar viņiem izdodas vienoties.
Tomēr sodīt likumpārkāpēju šajā gadījumā nav grūtāk kā sodīt jebkuru citu mājas iedzīvotāju. Smēķēšanas likuma pārkāpums nav atkarīgs no reģistrācijas vietas un faktiskās dzīvesvietas. Tātad gadījumā, ja sarunas izrādījās bezjēdzīgas, jārīkojas standarta kārtībā – jāvāc pierādījumi un jāvēršas policijā ar sūdzību.
Bieži vien ir iespējams sasniegt rezultātus, neiesaistot kompetentās iestādes, ja lietā ir iesaistīti māju īpašnieki. Daudzi izīrē dzīvokļus, ignorējot nodokļu likumus, un tāpēc viņus neinteresē nekādi procesi vai pārbaudes. Tātad īpašnieks var ietekmēt īrnieku, piemēram, ierakstot līgumā atsevišķu punktu par smēķēšanu.
Smēķēšanas zonas organizēšana
Daudzdzīvokļu māju projektos ļoti reti ir paredzētas atsevišķas smēķēšanas zonas. Iedzīvotāji tās var aprīkot paši. Lai to izdarītu, ir nepieciešams izolēt daļu no koplietošanas telpas un uzstādīt ventilācijas sistēmu vai pārsegu. Šāda rīcība iedzīvotājiem jāapstiprina kopsapulcē.
Mierīgi veidi, kā atrisināt problēmu
Pirms izvēlaties, kā rīkoties ar smēķētājiem, varat mēģināt ar viņiem vienoties. Dažreiz tas palīdz sasniegt rezultātus, ietaupot laiku un izvairoties no konfliktiem. Ir vairākas iespējas:
- Sarunas. Vienkāršākā metode ir aprunāties ar smēķētāju un izskaidrot, kādas neērtības viņa ieradums sagādā citiem mājas iedzīvotājiem. Jūs varat viņu izglītot, pastāstot par pasīvās smēķēšanas briesmām.
- Kopsapulce. Starp kaimiņiem, iespējams, būs daudzi, kas arī nav apmierināti ar netīrumiem un tabakas smaku ieejā. Kopā jūs varat izvēlēties visefektīvākos pasākumus, lai ietekmētu smēķētāju. Un, ja viņš piekrīt ierasties uz sapulci, tad varbūt viņš uzklausīs vairākuma viedokli.
- Informācijas stendi vai sludinājumi pie ieejas. Viņi var ne tikai ievietot informāciju par smēķēšanas aizliegumu, bet arī norādīt, ka sistemātiskiem pārkāpumiem sekos tūlītēja sazināšanās ar tiesībsargājošajām iestādēm.
- Videokameru uzstādīšana. Šis solis prasīs finansiālas izmaksas, taču, visticamāk, tas atturēs smēķētāju no smēķēšanas objektīva priekšā. Turklāt kameru ieraksti ir neapstrīdams pierādījums izdarītajam pārkāpumam.
- Smēķētāju istabas iekārta. Šis paņēmiens prasīs arī tēriņus un papildus mājas iedzīvotāju piekrišanu, taču ļauj ņemt vērā gan smēķējošo, gan nesmēķējošo kaimiņu intereses.
Secinājums
Smēķēšanas aizliegums sabiedriskās vietās un jo īpaši daudzdzīvokļu ēkās ir paredzēts, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību no tabakas dūmu kaitīgās ietekmes. Lai katrā konkrētajā mājā un ieejā tiktu ievēroti noteiktie standarti, nepieciešama mājas iedzīvotāju kontrole. Tikai kopīgiem pilsoņu un policijas spēkiem būs iespējams tikt galā ar pārkāpējiem smēķētājiem.